Suns ir cilvēka labākais draugs. Viņu uzticība, rotaļīgums un citas labās īpašības ir kaut kas tāds, kā dēļ cilvēki grib pieņemt savā ģimenē četrkājainu draugu. Pat ja neesi suņu cilvēks, ir grūti neapgalvot, ka suņi ir brīnišķīgi.
Kamēr liela daļa suņu atrodas mīlošās ģimenēs, siltumā un piepildītiem vēderiem, tomēr ir dzīvnieki, kas ir nonākuši uz ielas un/vai cietuši no vardarbības. Ja dzīvniekiem paveicas, viņi tiek nogādāti patversmēs, no kurām veiksmes gadījumā viņi tiek pie savām jaunajām mājām.
Tāds ir arī Pītija (Peety) stāsts. Suņa ģimene no viņa novērsās, jo dzīvniekam bija veselības problēmas.
Patversmē Pītiju ieraudzīja Ēriks – pusmūža vīrietis, kuram ārsts ieteica sagatavot bēru plānu, jo lielā svara dēļ viņš cieta no dažādiem veselības traucējumiem – paaugstināts holesterīna līmenis un asinsspiediens, 2, tipa cukura diabēts. Viņš nedzīvotu ilgāk par 5 gadiem. Tomēr Pītija sabiedrībā Ēriks uzplauka un zaudēja vairāk nekā 63 kg svara. Abi sāka ar pusotras stundas garu pastaigu dienā. Arī Pītijs zaudēja svaru. Abi kļuva nešķirami … tomēr sunim atklāja vēzi. Vetārsti neko nevarēja iesākt. Pītijs nomira.
6 mēnešus pēc drauga nāves Ēriks ieguva sev jaunu suni. Arī no patversmes. Ēriks saka, ka Džeks ir pilnīgi citādāks suns nekā bija Pītijs. Viņš ir rotaļīgs un kopā ar saimnieku gatavojas pusmaratonam. Ēriks ir priecīgs par to, kā Pītijs mainīja viņa dzīvi. Viņš retoriski jautā – kurš izglāba kuru? “Es Pītiju, paņemot no patversmes, vai Pītijs, kurš patiesībā izglāba manu dzīvību!?”
VIDEO:
